Politiķu vārdi un darbi

Birkas: angļu valoda, atis slakteris, ekonomiskā krīze, tautas partija, video.

Portālā Politika.lv publicēts Ditas Arājas raksts Tiesības būt brīvam. Atbalstām?, kurš pārpublicēts arī TVNET. Tur ir izvilkumi no pirms šī gada "Draudzības dienu" gājiena notikušās politiķu diskusijas, ko organizēja "Mozīka" un Politika.lv. Vēlos šeit pārpublicēt dažus citātus (nepārkāpjot šī žurnāla noteikumus :)).

Lasīt visu rakstu...

Birkas: boriss cilevičs, dzintars ābiķis, homoseksuālisms, ingrīda circene, jaunais laiks, juris sokolovskis, pctvl, pilsoniskā savienība, praids, sandra kalniete, saskaņas centrs, tautas partija.

Saeima ceturtdien noraidīja 217 567 Latvijas iedzīvotāju atbalstītos grozījumus Satversmē, kas ļautu tautai atcelt Saeimu, jo, pēc deputātu domām, iesniegtais likumprojekts "ir brāķis". Saskaņā ar likumu par šo jautājumu ir jāorganizē referendums.

Par likumprojektu 1.lasījumā ceturtdien balsoja 44 deputāti, pret 37, bet atturējās 17, līdz ar to tas tika noraidīts, jo pret un atturējās kopumā deputātu vairākums.

Pret tautas rosināto Satversmes grozījumu pieņemšanu balsoja visi Tautas partijas, LPP/LC, kā arī četri TB/LNNK deputāti - Dzintars Rasnačs, Imants Kalniņs, Māris Grīnblats un Juris Dobelis. Pret balsoja arī divi Zaļo unz emnieku savienības (ZZS) deputāti - Saeimas prieksšēdētājs Gundars Daudze un deputāts Ingmārs Līdaka.

Atturējās, tādejādi neatbalstot tautas rosināto likumprojektu, balsojumā pārējie 15 klātesošie ZZS deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis un TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns.

Savukārt atbalstīja tautas rosinātos grozījumus "Jaunā laika", "Saskaņas centra", PCTVL, kā arī "Sabiedrības citai politikai" un Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska jaundibinātās partijas deputāti.

Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP) ceturtdien skaidroja, ka par šiem Satversmes grozījumiem saņemti 15 negatīvi ekspertu atzinumi un tikai viens pozitīvs ekspertu atzinums. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ neesot iespējams atbalstīt šos Satversmes grozījumus, ir tas, ka likumprojektā paredzēts "diezgan zems balsotāju slieksnis", kuriem būtu tiesības atcelt Saeimu.

Tā kā nesot iespējams grozīt vai papildināt likumprojektu, tad Saeimas Juridiskā komisija nolēma tos neatbalstīt. "Deputāti izteica gatavību turpināt darbu meklēt piemērotāku risinājumu, kas atbilstu tautas vēlmei," pauda Muižniece, norādot, ka jau ceturtdien ir saņemti līdzīgi Valsts prezidenta iesniegtie Satversmes grozījumi, pie kuru izvērtēšanas tikšot sākts darbs.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš norādīja, ka līdz šim jau Satversme grozīta astoņas reizes un tikai vienu reizi no tām grozījumi nopietni izdiskutēti. Pēc LPP/LC frakcijas domām, sagatavotie Satversmes grozījumi "ir brāķis". "Ir mēģināts demolēt demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību – vairākuma gribas izpausmi. LBAS vairākuma gribas izpausmes vietā piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai, mēs esam kategoriski pret to," pauda Bērziņš.

Tautas partijas (TP) deputāts Kārlis Leiškalns uzsvēra, ka šādus lēmumus nevar pieņemt šaurā 99 cilvēku kopā. "Mēs ļausim ļoti demokrātiski šos grozījumus izvērtēt tautai pašai. Ja būs minētais skaits par šiem grozījumiem, tad tas tiks izdarīts," sacīja Leiškalns.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Juris Dobelis ceturtdien deputātiem skaidroja, ka šie Satversmes grozījumi sagatavoti, lai cilvēkiem, "kas nav tikuši pie kārotā, būtu iespējas rīkot nemitīgas nekārtības valstī". Dobelis uzsvēra, ka šis likumprojekts ļauj jau nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām organizēt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, "nekādi termiņi vairs nebūs svarīgi".

"Ja runā par tautas gribu, tad tai ir jābūt tautas vairākuma gribai," pauda Dobelis, norādot, ka šie Satversmes grozījumu pieļautu, ka parlamentu varētu atcelt viena neliela iedzīvotāju daļa, ja iepriekš Saeimas vēlēšanās piedalījies neliels skaits iedzīvotāju.

Savukārt "Sabiedrības citai politikai" deputāts Artis Pabriks deputātus aicināja atbalstīt tautas rosinātos grozījumus, norādot, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Tautas frontei (LTF) pietika ar 200 000 biedru, lai tās viedoklis tiktu ņemts vērā, patlaban vairs ar 200 000 nepietiekot. "Noraidot šos grozījumus, mēs ejam tālāk no savas tautas un veselā saprāta," pauda Pabriks, norādot, ka nevēlas pārstāvēt varu, kura neciena savu sabiedrību.

Arī partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šie Satversmes grozījumi nav pretrunā "ne ar Satversmes burtu, ne garu", tie arī neapdraudētu valsts iekārtu un nenovestu pie haosa, kā par to iepriekš izteikušies koalīcijas politiķi. Āboltiņa norādīja, - politiķu cerības, ka iedzīvotāji pietiekošā skaitā neatnāks uz referendumu, var neattaisnoties un vēlētāji var arī atnākt, tādēļ aicināja deputātus vēlreiz pārdomāt pirms balsošanas.

Arī apvienības "Saskaņas centrs"(SC) deputāts Valērijs Agēšins pauda atbalstu grozījumu pieņemšanai, paužot uzskatu tautai ir tiesības kontrolēt Saeimas darbu biežāk nekā četros gados. "Saskaņas centrs" respektē vēlētāju gribu un uzskata, ka to var atbalstīt. Ja Saeima likumprojektu noraidīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim piedalīties nobalsošanā," pauda Agešins.

Arī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"(PCTVL ) deputāts Vladimirs Buzajevs ceturtdien pauda frakcijas atbalstu tautas rosinātajiem grozījumiem, norādot, ja Saeima tos noraidīs, tad Latvijā jārīko divi referendumi – par konkrētajiem grozījumiem Satversmē, bet otrs – par pašreizējās Saeimas atlaišanu.

Portāls "Delfi' jau vēstīja, ka , ka parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai notika no šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim. Parakstu vākšanu rosināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas vairs nekādas akcijas šai jautājumā neplāno organizēt, jo nevēlas "pazemoties Saeimas priekšā", kas ignorējusi vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju parakstus. "LBAS ir paveikusi savu darbu pilsoniskās sabiedrības attīstībā – Satversmes grozījumu projekts ar lielu vēlētāju atbalstu ir novests līdz Saeimas balsojumam. Visi turpmākie valsts tēriņi būs uz to deputātu sirdsapziņas, kuri balsos pret šiem grozījumiem," iepriekš pauda LBAS pārstāvji.

Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Par šo jautājumu jau tuvāko mēnešu laikā būs jāorganizē referendums.

Birkas: 9. saeima, andris bērziņš, artis pabriks, jaunais laiks, juris dobelis, kārlis leiškalns, lpp/lc, pctvl, sabiedrība citai politikai, saskaņas centrs, satversme, solvita āboltiņa, tautas partija, tb/lnnk, valērijs agēšins, vineta muižniece, vladimirs buzajevs, zzs.

Īpašumu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pērnā gada 12.jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par e-pakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta e-lietu ministres Inas Gudeles (ZZS) dzimšanas diena, šodien raksta "Neatkarīgā".

Pēc ilgākas tirpināšanas to nenoliedza arī ministrijas pārstāvji, taču noprotams, ka šajā saistībā iztikts vien ar "stingrākām pārrunām" nevis, piemēram, disciplinārsodu vai arī iztērētās naudas atskaitīšanu valsts makā.

Pasākuma rīkošanas shēma bijusi pavisam vienkārša. 2007.gada 11.jūlijā toreizējā sekretariāta vadītāja Olita Magone (kas iesaistīta pasu viltošanas skandālā, kā dēļ šo amatu arī pameta) ĪUMEPLS biroja vadītājai Rigondai Balgalvei-Abramai un ministres palīdzei Andai Aleksejevai uzdeva rīkot pašvaldību pārstāvjiem semināru par e-pakalpojumu attīstību. Šim mērķim no nodokļu maksātāju naudas tika rezervēti 930 lati. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati - ziediem, 680 lati - ēdināšanai, 100 lati - citiem izdevumiem.

Tajā pašā dienā no ministres Gudeles e-pasta visiem darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku". Tajā teikts: "Uzaicinu jūs uz zemeņu kūku un glāzi vīna š.g.12. jūnijā plkst.16.00 (..) Līdzi ņemiet labas domas, labu garastāvokli un vēlmi kaut nedaudz atpūsties no ikdienas darba pienākumiem. Uz tikšanos, Ina."

Kā vēlāk izrādījās, nekāds seminārs nenotika, taču vēstulē solītais saviesīgais pasākums tā vietā gan. Kad "Neatkarīgā" mēģināja uzzināt, kuri bija tie pašvaldību darbinieki, kas apmeklējuši semināru par e-pakalpojumiem, sekretariātā atbildi tā arī nespēja sniegt. Pēc tam noskaidrojās, ka esošo e-pakalpojumu situāciju pašvaldībās un iespējamos risinājumus to attīstīšanai faktiski apsprieda paši sekretariāta darbinieki un šis tā sauktais seminārs valstij izmaksājis 790 latus. Spriežot pēc akta, kas noformēts par reprezentācijas izdevumiem, no tiem 690 lati tika iztērēti par zemeņu kūku un vīnu, bet 100 latu - telpu nomai.

Pilns raksts - easyget.lv

Birkas: ina gudele, zzs.

AGNESE STRANCE: PAR LŪGUMU MAINĪT PĒTERIM STRANCIM PIEMĒROTO DROŠĪBAS LĪDZEKLI TIESAI TIKA IESNIEGTI 380 PARAKSTI.

Aicinājuma vēstuli, kurā lūgts mainīt arhitektam Pēterim Strancim piemēroto drošības līdzekli, līdz iesniegšanai tiesā bija parakstījuši 380 cilvēki. Aicinājumus par drošības līdzekļa maiņu, kā arī atbalsta un atsauksmju vēstules uzrakstījušas arī 6 organizācijas. Visi aicinājumi, kā arī atbalsta un atsauksmju vēstules šodien tika nodoti tiesas rīcībā.

Atsauksmes vēstuli par P.Stranci uzrakstījusi arī LR kultūras ministre Helēna Demakova. Vēstulē ministre raksta, ka „Pēteris Strancis ir raksturojams kā labi izglītots cilvēks ar augstu profesionālās atbildības izjūtu, komunikabilitāti un spēju jebkuru jautājumu risināt argumentētas diskusijas ceļā. Kultūras ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par izmeklēšanas darbībām, kurās figurē Pētera Stranča vārds, bet vēlamies uzsvērt, ka līdzšinējā sadarbība ļauj mums par šo cilvēku sniegt visaugstākajā mērā pozitīvu atsauksmi”.

Kā iepriekš minēts, aicinājuma vēstuli par drošības līdzekļa maiņu parakstīja daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, vairāki RTU, LU, LLU mācībspēki, daudzi korporācijas „Fraternitas Livonica” biedri, kuru starpā ir pazīstami juristi, ārsti, inženieri, uzņēmēji, arhitekti un citu profesiju pārstāvji. Aicinājumu parakstījuši arī bijušie skolas un studiju biedri, draugi un paziņas, kā arī vairāk nekā 20 Latvijā zināmi arhitekti, un vairāk nekā 150 RD Pilsētas attīstības departamenta darbinieki.

Vēstuli ar lūgumu rast iespēju mainīt P.Strancim piemēroto drošības līdzekli uzrakstīja Latvijas Arhitektu savienības valde. Vēstuli, kas adresēta Latvijas Republikas tiesai, ar atbalstu un lūgumu respektēt P.Stranča cilvēciskās un profesionālās kvalitātes nosūtīja arī Krievijas arhitektu savienība. Atbalsta vēstuli, kurā lūgts rast iespēju mainīt drošības līdzekli, nepaturot P.Stranci apcietinājumā, uzrakstīja arī Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija. Atbalsta un atsauksmju vēstules P.Strancim uzrakstīja Latvijas Būvinženieru savienība, Krievijas Valsts Urbanistikas zinātniski-pētnieciskais un projektēšanas institūts, kā arī Tatarstānas arhitektu savienība.

Mācītājs Juris Rubenis, neiroķirurgs Indars Lūkins un uzņēmējs Andris Kreislers parakstīja arī individuālus pieteikumus Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam ar galvojumu par P.Stranča drošības līdzekļa maiņu, kurā apliecina savu gatavību atbildēt par juridiskajām sekām likuma priekšā, kuras rastos, ja P.Strancis jebkādā veidā pārkāptu mainītā drošības līdzekļa nosacījumus.

Informāciju sagatavoja: Agnese Strance
Kontaktpersona: Normunds Liepiņš (mob.t.: +371 26548888)

Birkas: helēna demakova, korupcijas skandāls, pēteris strancis, rīgas dome, tautas partija.

Par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu cietumsodu izcietušais deputāts Juris Boldāns iznācis no cietuma un plāno atkal iesaistīties politikā. 6 mēnešus nebrīvē pavadījušo Boldānu sagaidīja ne vien preses pārstāvji, bet arī atbalstītāju pulks ar dēlu, Igoru Boldānu priekšgalā, kurš arī līdzdarbojies vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Birkas: juris boldāns, tb/lnnk, video.

Saeima trešdien noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas lēmumprojektu "Par jaunu elektroenerģijas stacijas būvniecību", kurā bija plānots valdībai nekavējoties uzsākt jaunas cietā kurināmā elektrostacijas priekšprojekta izstrādi. Balsojumā lēmumprojektu atbalstīja 35 deputāti, kamēr pret bija 47 un atturējās septiņi.

Lēmuma projekta viens no atbalstītājiem un JL deputāts Dzintars Zaķis uzsvēra, ka cietā kurināmā stacijas priekšprojekta izstrāde, kā arī sarunas par Latvijas – Zviedrijas starpsavienojuma izveidi ir nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas neatkarību gan elektroenerģijā, gan politikā. Viņš uzsvēra, ka gan pārlieku liela atkarība tikai no gāzes stacijas, kur vienīgais gāzes piegādātājs būtu Kremļa kontrolētais uzņēmums "Gazprom", gan sašķidrinātās gāzes termināla projekts, kas minēts saistībā ar uzņēmumu "Itera Latvija", tikai pastiprinās Latvijas atkarību no Krievijas. "Brīvību mēs neesam mantojuši, bet aizņēmušies no saviem bērniem," norādot uz iespējamo Krievijas varu Latvijā nākotnē sacīja Zaķis.

Arī cits JL deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš akcentēja, ka "Gazprom" lēmumi var tikt pieņemti politisku, nevis ekonomisku motīvu dēļ. Tādēļ, ja "Gazprom" ir Krievijas valdības kontrolēts, tad tā darbība var būt politisku apsvērumu balstīta.

Lēmuma projekta autori uzsvēra, ka Latvijai jācenšas pēc iespējas vairāk attīstīt cietā kurināmā stacijas būvi, tādēļ ir nepieciešama Latvijas – Zviedrijas starpsavienojuma priekšizpēte.

Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs un bijušais premjers Aigars Kalvītis deputātiem norādīja, ka kopumā Latvijas neatkarību var nodrošināt atomelektrostacijas būve Lietuvā, kuru kopā varētu celt Baltijas valstis un Polija. Taču šā projekta realizācija ir sarežģīta, jo ir grūti piesaistīt investoru. Tādēļ viņš noraidīja JL deputātu izteikumus, ka veicinot gāzes stacijas celtniecību, tiek apdraudēta Latvijas neatkarība. Pēc viņa vārdiem, arī Latvijas – Zviedrijas starpsavienojums vēl ir aktuāls.

Iespējams, ka savienojums būs ne tikai ar Latviju vienu, bet kopā ar Lietuvu. Citi deputāti atzīmēja, ka gāzes celtniecība ir iespējama trīs, četru gadu laikā, kamēr ogļu stacija ilgākā laikā. Taču elektroenerģijas deficīts varētu būt jau pēc Ignalinas AES slēgšanas, tādēļ jaunu spēkstaciju nepieciešams būvēt ātri.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) deputātiem sacīja, ka abu spēkstaciju būvniecībā vēl joprojām ir daudz jautājumu, piemēram, kāds būs līgums par gāzes piegādi Latvijai, kāda būs Eiropas Savienības (ES) attieksme pret elektroenerģijas jautājumu risināšanu Latvijā, cik daudz gāzes Krievija vēl var eksportēt un citi. Viņš atgādināja, ka Latvija ir ļoti sarežģītā situācijā, jo tā ir nodalīts tirgus no pārējā ES elektroenerģijas tīkla. Godmanis sacīja, ka valdība turpinās jau iesākto darbu elektroenerģijas jomā, kur gan pagaidām ir daudz nezināmā.

Savukārt ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) akcentēja ieguvumus būvējot cietā kurināmā staciju. Viņš uzsvēra, ka cietā kurināmā stacijai ir daudz piegādātāju, kuru vidū pastāv konkurence un kā kurināmo var izmantot kūdru un citus Latvijā esošos resursus. Turklāt, pieaugot gāzes kvotu cenām, pieaugs arī gāzes cenas un iznākumā tās varētu tuvoties cietā kurināmā izmaksām. Ministrs arī skaidroja, ka Latvijas – Zviedrijas starpsavienojums nevar novērst elektroenerģijas deficītu Latvijā. Pašās Ziemeļvalstīs ir vērojams energoresursu deficīts, bilda Gerhards.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir sākts darbs pie cietā kurināmā stacijas priekšprojekta izstrādes. Līdz 1. septembrim Kurzemē ir jānosaka vieta jaunās elektrostacijas būvei un līdz ar to jāizzina arī iedzīvotāju viedoklis, kā arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Jau vēstīts, ka valdība 11. martā atbalstīja divu elektrostaciju celtniecību – gāzes staciju Rīgā un cietā kurināmā staciju Kurzemē, visticamāk, Liepājā. Abus staciju jauda būtu 400 megavati. Gāzes staciju ir iespējams uzbūvēt trīs, četros gados, savukārt cietā kurināmā – ap 2015. gadu. Paredzams, ka cietā kurināmā stacija 90% tiktu izmantotas ogles, bet 10% - biomasa, to vidū kūdra un citi materiāli.

Birkas: 9. saeima, aigars kalvītis, dzintars zaķis, energētika, ivars godmanis, jaunais laiks, kaspars gerhards, krišjānis kariņš, lpp/lc, tautas partija, tb/lnnk.

Augstākā tiesa (AT) ceturtdien par 9.Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu Kubulu pagastā apsūdzētajam, 9.Saeimas deputātam Jurim Boldānam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu, portālu "Delfi" informēja AT.

AT Boldānam ceturtdien samazināja sodu. Pirmās instances tiesa iepriekš bijušo deputātu sodīja ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem.

Kā papildsodu pirmās instances Boldānam noteica aizliegumu divus gadus kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās. Spriedumu šai daļā AT nemainīja.

AT nemainīja sodu arī Boldāna dēlam Jurim. Viņam ar pirmās instances spriedumu noteikts naudas sods septiņu minimālo mēnešalgu jeb 1120 latu apmērā.

Abi apsūdzētie savu vainu izvirzītajās apsūdzībās neatzīst.

Spriedums pārsūdzams kasācijas kartībā AT Senātā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Latgales apgabaltiesa Boldānu atzina par vainīgu apsūdzībās par 9.Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanu un piemēroja viņam reālu brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem, kā papildsodu nosakot aizliegumu divus gadus kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldības vēlēšanās. Boldānu apcietināja tiesas zālē. Viņš spriedumu pārsūdzējis.

Birkas: 9. saeima, juris boldāns, tb/lnnk, vēlēšanas.

ēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība slēgtā sēdē otrdien pieņēma valdības pirmo 100 dienu darbu sarakstu, par prioritātēm izvirzot inflācijas apkarošanu, energoapgādes jautājumu risināšanu, kā arī "Lattelecom" privatizācijas jautājuma atrisināšanu.

Pēc valdības sēdes Godmanis žurnālistiem atzina, ka nākotnē vēlas arī izlīdzināt KNAB, Ģenerālprokuratūrā un Kriminālpolicijā strādājošo algas, kas patlaban esot "disproporcionālas".

Tāpat premjers kā svarīgus norādīja centienus izveidot bezvīzu režīmu ar ASV, kā arī jūras robežas ar Lietuvu ratifikāciju. Premjers atgādināja, ka lietuvieši to jau ir izdarījuši, bet Latvija - nē.

Godmanis arī atkārtoja jau iepriekš Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševica izteikto prognozi, ka gada otrajā pusē mazināsies inflācija. Pēc premjera teiktā, "zem divciparu skaitļa" inflācija būs aptuveni septembrī-oktobrī.

Saskaņā ar apstiprināto plānu, Aizsardzības ministrijai līdz 30.maijam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā koncepcija par Bruņoto spēku dienesta viesnīcu jautājumu risināšanu, izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli. AM līdz 10.jūnijam valdībā būs jāiesniedz koncepcija karavīru, virsnieku, pretošanās kustības dalībnieku rehabilitācijas centra izveidei, savukārt līdz 15.martam ministrijai jāizstrādā Latvijas 90 gadu jubilejas pasākuma plāns, finanšu plāns un publicitātes plāns. Līdz 11.martam ministrijai jāizvērtē un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par Latvijas pievienošanos Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidotajam brīvprātīgajam starpvaldību režīmam investīcijām, kas saistītas ar Eiropas aizsardzības pārbaudes un novērtēšanas bāzi.

Ārlietu ministrijai (ĀM)līdz 20.maijam jāizstrādā Lisabonas līguma ratifikācijas un sabiedrības informēšanas procesa darba plāns, kā arī informatīvais ziņojums par pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) pārejas noteikumu saistību izpildi. Ministrijai arī jāsagatavo valdības rīkojuma projekts par Latvijas iesaistīšanos ES plānotajā civilajā operācijā Kosovā un tās paredzamajām izmaksām.

ĀM arī līdz 29.aprīlim ministrijai jāizstrādā MK rīkojuma projekts par Valsts robežas demarkācijas komisijas izveidi, līdz 1.martam jāizstrādā Baltijas jūras valstu padomes samita norises plāns un jānodibina samita rīcības komiteja, bet līdz 14.aprīlim ASV-Latvijas konsulārās darba grupas ietvaros jāuzsāk saprašanās memoranda projekta izstrāde, gatavojoties Latvijas dalībai ASV bezvīzu programmā, un jāinformē Ministru prezidents par projekta izstrādes gaitu.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai līdz 1.aprīlim jāizstrādā programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2012.gadam, līdz 14.martam jāiesniedz Ministru prezidentam informatīvais ziņojums par dotāciju piešķiršanu pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai, ietverot analīzi par pašvaldību līdzfinansējuma iespējām, bet līdz 7.aprīlim sadarbībā ar Finanšu ministriju jāiesniedz Ministru prezidentam ziņojums par iespēju paaugstināt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Ministrijai arī līdz 1.aprīlim sadarbībā ar Pašvaldību savienību jāiesniedz Godmanim analītisks pārskats par pašvaldību pabalstu izsniegšanu trūcīgām personām un ģimenēm ar bērniem, kā arī jāuzsāk aizbildnības reforma, pilnveidojot tiesisko regulējumu un atbalsta sistēmu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un personām, kas to īsteno.

Bērnu lietu ministrijai arī sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) jāsniedz Godmanim priekšlikumi par iespēju ministrijai turpmāk pārņemt finansējumu, kas budžetā paredzēts pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksai, kā arī līdz 14.aprīlim jāizstrādā koncepcijas projekts, ietverot tajā analītisku pārskatu par ieceri paaugstināt uzturlīdzekļu izmaksas vecumu bērniem līdz 19 gadu vecumam, ja viņi turpina mācīties.

Savukārt Ekonomikas ministrijai (EM) līdz 8.aprīlim jāizstrādā informatīvais ziņojums par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam, bet līdz 15.aprīlim jāsagatavo noteikumu projekts tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma pilnveidei un ierobežojumu atcelšanai saistībā ar skaidras naudas norēķiniem vairumtirdzniecības bāzēs.

EM līdz 22.aprīlim jāizstrādā informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidēja termiņā, bet līdz 30.maijam jāizstrādā informatīvais ziņojums par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecību darbības efektivitāti.

Līdz 1.aprīlim valdībā jāiesniedz izstrādāta koncepcija par jaunu bāzes jaudu elektrostaciju, līdz 22.aprīlim jāizstrādā pirmais energoefektivitātes rīcības plāns, bet līdz 5.februārim jāizvērtē iespēja un nepieciešamība pārdot valsts kontrolē esošo SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) kapitāla daļas, nodrošinot maksimālu valsts interešu ievērošanu.

Savukārt līdz 14.aprīlim EM jānodrošina koncepcijas "Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēm" izsludināšana, saskaņošana un virzība izskatīšanai MK.

Finanšu ministrijai (FM) līdz 14.aprīlim ir jāizstrādā informatīvais ziņojums par "Inflācijas samazināšanas plāna" izpildes gaitu, līdz 28.februārim jāsagatavo MK rīkojums "Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2009.-2011.gadam".

FM arī jāsagatavo noteikumu projekts par kārtību, kādā Valsts kase aptur asignējumus ES finansējuma saņēmējam, pamatojoties uz ES politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, bet līdz 14.aprīlim jāsagatavo informatīvais ziņojums par valsts budžeta finansēto iestāžu tēriņiem 2007.gada novembrī un decembrī pa izdevumu veidiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.

Savukārt Iekšlietu ministrijai (IeM) līdz 20.martam jāiesniedz Ministru prezidentam Valsts policijas un tās struktūrvienību rīcības plāns nelegālo narkotiku izplatīšanas noziegumu apkarošanai.

IeM arī līdz 1.aprīlim jāsagatavo rīcības plāns kūlas dedzināšanas apkarošanai 2008.-2010.gadam, līdz 15.aprīlim jāsagatavo informatīvais ziņojums par Latvijas Policijas akadēmijas akadēmisko un profesionālo studiju programmu studējošo skaita rādītājiem un iespējām palielināt sagatavojamo speciālistu skaitu profesionālajās studiju programmās, bet līdz 29.martam jāsagatavo MK noteikumu projekts par papildsoda - policijas kontrole - izpildes kārtību atbilstoši likumam "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā".

Savukārt līdz 28.martam jāsagatavo informatīvais ziņojums par darba organizāciju meklēšanā izsludināto personu un nepilngadīgo noziedzības samazināšanai jomā, bet līdz 14.aprīlim jāsagatavo informatīvais ziņojums par 2007.gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā. Ministrijai arī līdz 14.aprīlim jāsagatavo Valsts robežsardzes darbības stratēģija 2009.-2011.gadam.

IeM arī jāsagatavo Valsts robežas likuma projekts, nosakot Šengenas prasībām atbilstošus principus un pasākumus valsts robežas drošības nodrošināšanai, iekšējo un ārējo robežu definīciju, sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu līdz 30.maijam jāsagatavo plāns Koncepcijas par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi īstenošanai, kā arī jāsagatavo informatīvais ziņojums par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās informācijas drošību un datu kvalitāti.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IzM) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju jāizvērtē esošo izglītības iestāžu tīkls un izmaksu efektivitāte un jāizstrādā koncepcija ar situācijas izvērtējumu un piedāvātajiem variantiem situācijas uzlabošanai.

IzM arī jāizstrādā izglītības iestāžu un sociālo partneru sadarbības modelis izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā, kā arī līdz 20.martam jāizstrādā koncepcijas projekts "Valsts attīstībai atbilstošas augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm struktūras modelis".

IzM arī uzdots izstrādāt Valsts izglītības informatizācijas sistēmas izglītības reģistru centrālo datubāzu vadības sistēmu, tās ieviešanas pilotprojekta plānu, kā arī jāizstrādā normatīvo aktu grozījumi, lai uzsāktu Valsts izglītības informatizācijas sistēmas izstrādi, kā arī jāizstrādā Augstākās izglītības likumprojekts, lai novērstu administratīvos šķēršļus ārvalstu studentu iebraukšanai Latvijā studiju nolūkos.

Savukārt līdz 20.maijam IzM jāizstrādā koncepcijas projekts par iespējamajiem risinājumiem saistībā ar skolēnu nesekmību.

Kultūras ministrijai (KM) līdz 31.martam ir jānodrošina XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku sagatavošana, bet līdz 14.martam jāsagatavo Latvijas Republikas 90.gadadienas kultūras pasākumu programma un pasākumu finansēšanas plāns.

KM līdz 14.aprīlim jāizstrādā MK lēmuma projekts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības finansēšanu, līdz 20.maijam jāizstrādā Nemateriālā kultūras mantojuma reģistra koncepciju, kā arī jānodrošina Eiropas finansējuma 2007.-2013.gadam un Norvēģijas finanšu instrumenta pieejamību mantojuma projektiem, pieņemot tam nepieciešamos normatīvos aktus.

KM arī līdz 31.martam jāpārveido Āraišu ezerpili par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiāli, bet līdz 14.aprīlim jāveic Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja auditu un reorganizāciju.

Savukārt LM uzdots sadarbībā ar FM izstrādāt informatīvais ziņojums, sniedzot analīzi par valsts sociālā budžeta finanšu plūsmas izmaiņām un to iemesliem 2007.gadā un prognozēm 2008.gadam.

Tāpat LM jāsagatavo informatīvais ziņojums vai koncepcija par iespējām paaugstināt pabalstus garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai. Atbilstoši analīzes rezultātiem, ja nepieciešams, jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos garantētā minimālā ienākumu līmeņa paaugstināšanai. Sadarbībā ar FM jāizstrādā informatīvais ziņojums, ietverot risku analīzi par finanšu līdzekļu nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2008.gadā.

LM arī līdz 6.maijam jāizstrādā koncepcija par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem, tai skaitā piedāvājot risinājumu attiecībā uz neapliekamo minimumu pensionāriem, bet līdz 14.aprīlim jāizstrādā normatīvais regulējums ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu paaugstināšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) līdz 7.maijam jāapzina situācija un jāizstrādā informatīvais ziņojums par visiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, kā arī jāsagatavo visu likumprojektu saraksts prioritārā secībā, kas saistīti ar rajona funkciju pārņemšanu un rajona pašvaldību reorganizāciju un jānosaka atbildīgās institūcijas par likumprojektu sagatavošanu.

Ministrijai arī jāizstrādā koncepcija "Vienota un koordinēta valsts investīciju plānošanas procesa izveide un ieviešana valsts pārvaldē", līdz 31.martam jāizveido darba grupa koncepcijas izstrādei saistībā ar otrā līmeņa pašvaldību izveidošanas iespējām, bet līdz 14.aprīlim jāsagatavo grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skar normas par applūstošajām teritorijām.

Savukārt Satiksmes ministrijai (SM) līdz 14.aprīlim jāsagatavo informatīvais ziņojums par Latvijas Pasta problēmām, kas saistītas ar pasta pamatpakalpojumu nodrošināšanu Latvijas teritorijā.

SM arī līdz 9.maijam jāsagatavo informatīvais ziņojums par iespējamiem risinājumiem zemes atsavināšanas procedūrām, kas nepieciešamas nacionāla līmeņa infrastruktūras būvniecībai, balstoties uz starptautiskās prakses analīzi, bet līdz 30.maijam jāsagatavo MK noteikumu projekts "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība".

SM jāsagatavo informatīvais ziņojums par ES valstu pieredzi par maksas noteikšanu transportlīdzekļiem par autoceļu izmantošanu, kā arī jāsagatavo informatīvais ziņojums par situāciju, kas saistīta ar problēmām, ieviešot bezmaksas palīdzības tālruni 112 un nosakot izsaucēja atrašanās vietu.

Tieslietu ministrijai (TM) līdz 20.martam jāiesniedz Ministru prezidentam analītisks ziņojums, kurā izvērtēti Valsts drošības iestāžu likuma grozījumi, veikta to tiesisko aspektu analīze, sniegts salīdzinājums ar valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles institucionālajiem risinājumiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī iespējas noteikt normatīvo regulējumu par parlamentārās kontroles atjaunošanu valsts drošības iestādēm, kas būtu balstīts uz Valsts drošības iestāžu likuma redakciju līdz 2002.gadam.

TM arī līdz 31.martam jāiesniedz Ministru prezidentam ziņojums par KNAB likumu, analizējot iespējas stiprināt ģenerālprokurora lomu KNAB priekšnieka iecelšanas amatā procesā, un identificējot minētā likuma noteikumu pretrunas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu jautājumos par KNAB priekšnieka atstādināšanu no amata un disciplināro izmeklēšanu, kā arī administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un to novēršanas iespējas.

Savukārt līdz 15.martam TM jāsniedz Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijai priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām Kriminālprocesa likuma 410.pantā un ar to saistītajās normās. Jāizstrādā priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā, nosakot kārtību, kādā ģenerālprokurors nodrošina prasību izpildi personai, attiecībā pret kuru ir izbeigts kriminālprocess, atdot cietušajam noziedzīgi iegūtos līdzekļus, paredzot tiesības trešajām personām pārsūdzēt pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu noziegumu, un nosakot kārtību, kādā ģenerālprokurors iesniedz lūgumu Augstākajā tiesā izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags kā šīs personas pašas izdarītais noziedzīgais nodarījums.

TM arī līdz 30.maijam jāizstrādā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija, kā arī līdz 31.janvārim Tieslietu ministrijas struktūras ietvaros jānosaka atbildīgās personas priekšlikumu grozījumiem Satversmē sistemātiskai analīzei un izvērtēšanai.

Veselības ministrijai (VM) un tās izveidotajām četrām darba grupām primārās veselības aprūpes sakārtošanai līdz 14.martam jāsniedz vienots starpziņojums Ministru prezidentam par esošā primārās un sekundārās veselības aprūpes modeļa izvērtējumu un turpmāko rīcību plānojumu.

VM arī līdz 20.maijam jāizstrādā koncepcija zāļu aprites jomā, norādot tos iespējamos rīcību virzienus un nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas efektīvāk regulētu zāļu iepirkumu, apmaksu, kā arī palielinātu konkurenci starp zāļu izplatītājiem un liberalizētu zāļu aprites tirgu, tādējādi samazinot zāļu cenas.

Savukārt līdz 14.martam VM jāpārskata spēkā esošie normatīvie akti un jāsagatavo informatīvais ziņojums par tiem normatīvajiem aktiem, kuros jāveic grozījumi, lai samazinātu medicīniskās izglītības ieguves prasības un efektivizētu ārstniecības personu pārkvalifikāciju, kā arī jāveic normatīvo aktu izvērtēšana un jāsagatavo informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību slimnīcu nodrošināšanai ar medicīnas tehnoloģijām un to racionālu izmantošanu atbilstoši slimnīcu darbības mērķim.

Līdz 20.maijam VM jāizstrādā pamatprincipi ES finansējuma sadalījumam stacionārajām ārstniecības iestādēm infrastruktūras sakārtošanai, kā arī jāsagatavo informatīvais ziņojums par normatīvo aktu revīziju, lai atvieglotu sociāli nozīmīgu projektu celtniecību un attīstību.

Vides ministrijai līdz 2.maijam jāsagatavo informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar tās dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Tai jāsniedz pārskats par visām veiktajām darbībām valsts un privātajā sektorā, kas saistītas ar emisiju kvotu tirdzniecību, siltumnīcefekta gāzu emisijas prognozēm, politiku un ieviešanas pasākumiem.

Tāpat Vides ministrijai jāsagatavo informatīvais ziņojums par finanšu līdzekļu izmantošanu un pasākumu nodrošināšanu, lai minimizētu draudus atkārtotam Daugavas piesārņojumam ar naftas produktiem, jāsagatavo informatīvais ziņojums par ES līgumu, regulu un direktīvu noteiktām saistībām vides jomā un to izpildes termiņiem, jāsagatavo informatīvais ziņojums par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāku attīstību, bet līdz 20.maijam jāsagatavo informatīvais ziņojums par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu.

Zemkopības ministrijai (ZM) līdz 16.maijam jāizstrādā visi ar koncepcijas "Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā" ieviešanu un lauksaimniecības apdrošināšanas fonda izveidošanu saistītie MK noteikumu projekti.

ZM arī līdz 2.maijam jāsagatavo informatīvais ziņojums par situāciju piena tirgū saistībā ar eksportētā piena apjomiem, jāsagatavo informatīvais ziņojums par platību maksājumu izmantošanu laika periodā no 2002.-2007.gadam, analizējot maksājumu izmaiņas un ar to saistītās investīcijas lauksaimniecībā, bet līdz 20.maijam jāsagatavo informatīvais ziņojums par graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendencēm un iepirkuma cenu izmaiņām.

ZM arī līdz 14.aprīlim būs jāsniedz informācija MK un jāsagatavo viegli uztverama informācija lauku iedzīvotājiem par Lauku attīstības programmas un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā pasākumiem un to ieviešanas plānu.

Īpašu uzdevumu ministram ES finanšu pārvaldes lietās līdz 1.februārim jāsagatavo informatīvais ziņojums par ES fondu apguves gaitu un sasniegtajiem rezultātiem 2004.-2006.plānošanas periodā. Tāpat jāsagatavo informatīvais ziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu.

Līdz 31.martam ministrijai arī jāsagatavo priekšlikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ES fondu projektu sadārdzinājuma segšanai un par pasākumiem, kas samazinātu nepamatota sadārdzinājuma risku ES fondu projektos, kā arī jāsagatavo ziņojums par iespējām pārstrukturēt ES fondu 2007.-2013.gada finansējumu ar mērķi novirzīt lielāku atbalstu enerģētikas sektoram.

Īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās sadarbībā ar IZM jāizstrādā informatīvais ziņojums par IZM pārziņā esošo informācijas sistēmu savietošanas problēmām, lai novērstu statistiskās informācijas trūkumu par izglītības iestādēm, pedagogiem un skolēniem.

Līdz 14.aprīlim jāizstrādā un valsts iestādēm jāizplata vadlīnijas par labas prakses risinājumiem informācijas sistēmu drošības apdraudējumu gadījumā, kā arī jāizstrādā informatīvais ziņojums par rīcību valsts būtiskāko informācijas sistēmu drošību ārēja apdraudējuma gadījumā. Tāpat jāizstrādā informatīvais ziņojums par e-paraksta ieviešanas gaitu, problēmām un ārvalstu pieredzi, ieviešot to vienlaikus ar personu identifikācijas kartēm.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam līdz 14.aprīlim jāizstrādā Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.-2012.gadam, kā arī jāpārstrādā informatīvais ziņojums par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos.

Tāpat sekretariātam jāizstrādā nepieciešamie grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, lai pilnveidotu bērnu tiesisko aizsardzību, risinot jautājumus, kas saistīti ar pilsonības piešķiršanu bērniem, kā arī Otrā pasaules kara bēgļiem un izsūtītajiem.

Valdība sagatavojusi uzdevumus arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Birojam līdz 15.maijam jāizstrādā koncepcija par politisko partiju finansēšanas iespējamiem modeļiem un "trešo personu" lomu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Birkas: ivars godmanis, knab, lattelecom, lpp/lc.

Saeima ceturtdien apstiprināja bijušā iekšlietu ministra, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmā premjera Ivara Godmaņa valdību, kuru veido četras līdzšinējās koalīcijas partijas – Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Jaunajā valdībā būs tikai četri jauni ministri, bet vairums portfeļu atstāti iepriekšējās valdības ministru rokās.

Par Godmaņa valdības apstiprināšanu balsoja 54 deputāti. Pret Godmaņa valdību balsoja 43 deputāti. Kopumā četru partiju koalīcijai ir 54 balsis Saeimā. Taču ceturtdien sēdē nepiedalījās divi koalīcijas deputāti – Leopolds Ozoliņš un Andis Kāposts.

Tautas partijai (TP) Godmaņa valdībā saņēma septiņus ministru amatus. Finanšu ministrs būs līdzšinējais aizsardzības ministrs Atis Slakteris, bet viņa amatā tiek apstiprināts līdzšinējais veselības ministrs Vinets Veldre. Ārlietu, kultūras un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru amatos paliek līdzšinējie ministri - Māris Riekstiņš, Helēna Demakova un Edgars Zalāns.

TP tika arī veselības ministra amats, kuru ieņems Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Ivars Eglītis, bet iekšlietu ministra amatu, kurā līdz šim strādāja Godmanis, iecelts Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) valdībā būs pieci ministru amati, no kuriem tikai izglītības un zinātnes ministra amatā būs līdz šim valdībā nestrādājusī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe. Zemkopības ministra amata paliks Mārtiņš Roze, labklājības ministra amatā - Iveta Purne, vides ministra amatā - Raimonds Vējonis un īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatā - Ina Gudele.

LPP/LC valdībā pārstāvēs līdzšinējie ministri - satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.

Tieslietu ministra amatā paliks līdzšinējais tieslietu ministrs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) pārstāvis Gaidis Bērziņš.

No TB/LNNK līdzšinējo amatu valdībā saglabās arī īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks, bet ekonomikas ministra amatam ceturtdien no rīta negaidīti tika izvirzīts Ekonomikas ministrijas bezpartejiskais valsts sekretārs Kaspars Gerhards, kurš uzreiz paudis vēlmi iestāties apvienībā.

Saeimas debatēs par Godmaņa valdību JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis kārtējo reizi atkārtoja, ka JL šādu valdību nevar atbalstīt, jo koalīcijas un JL ir atšķirīgie uzskati par valdības neatliekamajiem darbiem, valdība veidota neizskaidrojamā steigā, turklāt, sabiedrība protestējot ir prasījusi jaunu politiku un jaunu domāšanu, tas attiecības uz valdību. "Izdariet katrs pats secinājumus, bet mans secinājums – tie ir tie paši vēži tikai jaunā kulītē," pauda Zaķis.

Savukārt koalīcijas pārstāvju debatēs aizrādīja JL nevēlēšanos strādāt, jo JL ir "balti spārni ar apzeltītām maliņām". Debatēs izskanēja gan pārmetumi vecajai koalīcijas par to, ka tās izveidotajā valdībā nekas nemainīsies, gan arī JL par nevēlēšanos ieiet valdībā, jo opozīcijā sēdēt ir labāk. Savukārt opozīcijā esošās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Nikolajs Kabanovs solīja balsot "par dīdžeju Godmani". Godmanis pateicās Saeimas deputātiem gan par kritiku, cerot, ka tā būs konstruktīva, gan par atbalstu, uzsverot, ka gan viņš, gan četras koalīcijas partijas grib, lai JL strādātu valdībā. Viņš pauda cerību, ka dialogs ar JL turpināsies arī kā pozīcijas un opozīcijas dialogu. Godmanis kategoriskie noraidīja, ka viņa valdība nav profesionāļu.

Jau ziņots, ka, lai gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, izvirzot premjera amatam Godmani, uzdevis viņam izveidot piecu Saeimā pārstāvēto labējo partiju koalīciju, pēc vairākām sarunām un neskaidrībām, partija "Jaunais Laiks" trešdien pēcpusdienā paziņoja, ka valdības veidošana ir sasteigta un tāpēc JL ceturtdien neatbalstīs Godmaņa Ministru Kabinetu un nepiedalīsies tajā. JL arī aicināja prezidentu meklēt bezpartejisku premjera amata kandidātu, tai pašā laikā, neizslēdzot iespēju atbalstīt Godmani, ja sarunas par valdību turpināsies un balsojums tiks atlikts.

Savukārt Godmanis izšķīries aicināt Saeimu jau ceturtdien balsot par četru, tā dēvētās "vecās koalīcijas" partiju valdību, kurā ietilpst Tautas Partija, Latvijas Pirmā partija/"Latvijas Ceļš", Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Godmanis uzskata, ka valdība jāizveido līdz Ziemassvētkiem, jo sarunu stiepšana garumā var novest pie tā, ka koalīcija vispār nespēs vienoties par valdības izveidošanu.

Iepriekšējais premjers Aigars Kalvītis 5.decembrī paziņoja par atkāpšanos pēc sabiedrības protestiem un neapmierinātību ar valdības darbu. Tā ir pirmā reiz, kad valdība atkāpās sabiedrības spiediena rezultāta, zaudējot iedzīvotāju uzticību, lai gan Kalvīša koalīcijai Saeimā saglabājies vairākums.

Birkas: 9. saeima, dzintars zaķis, ivars godmanis, jaunais laiks, lpp/lc, nikolajs kabanovs, pctvl, tautas partija, tb/lnnk, valdis zatlers, zzs.